Pārsūdzēts spriedums bijušā Rīgas Svētā Alberta draudzes prāvesta Krišjāņa Damberga krimināllietā par bērna seksuālu izmantošanu baznīcas telpās, noskaidroja aģentūra LETA.
Apelācijas sūdzību iesniedza cietušā pārstāve un juridiskās palīdzības sniedzēja.
Iepriekš Rīgas pilsētas tiesa Dambergam piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
No Damberga piedzīta arī tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu 27 210 eiro par labu cietušajam.
Prokuratūra iepriekš aģentūru LETA informēja, ka lietā apsūdzēts Romas katoļu draudzes prāvests par to, ka nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni izdarīja seksuāla rakstura darbības ar mazgadīgu bērnu.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai prāvests pēc novadīta dievkalpojuma Romas katoļu baznīcas telpās, izmantojot cietušā uzticēšanos viņam, palicis divatā ar mazgadīgo un veicis ar viņu seksuāla rakstura darbības.
Apsūdzētā vīrieša prettiesisko darbību rezultātā tika apdraudēta cietušā dzimumneaizskaramība, tikumība un normāla fiziskā un garīgā attīstība, uzskata prokuratūra.
Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā neatzīst.
Kā liecināja iepriekš publiskotā informācija portālā “katolis.lv”, katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs par Rīgas Svētā Alberta draudzes administratoru iecēlis tēvu Jāni Savicki, jo Dambergs atbrīvots no draudzes prāvesta pienākumiem.
Pēdējos gados šis nav vienīgais gadījums Latvijā, kur mācītājiem tiek inkriminēti seksuāla rakstura noziegumi. Patlaban par seksuāla seksuāla rakstura noziegumu kopā ar vēl vienu vīrieti apsūdzēts arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa, kura krimināllieta atrodas Kurzemes apgabaltiesā.
2026.5.16 Pārsūdzēts spriedums Kaimiņa lietā par dokumentu viltošanu
Aktiera un bijušā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa aizstāve iesniegusi kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu lietā par grāmatvedības dokumentu viltošanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Kurzemes apgabaltiesa atcēla Rīgas pilsētas tiesas sprieduma daļu par Kaimiņam noteikto sodu uz 280 stundām, bet pārējā daļā spriedumu atstāja negrozītu. Tiesa lēma piespriest apsūdzētajam sabiedriskos darbus uz 160 stundām.
Jau ziņots, ka lietu apelācijas instancē sāka izskatīt Rīgas apgabaltiesa, bet vēlāk to nodeva Kurzemes apgabaltiesai, lai panāktu tās ātrāku izskatīšanu.
Kaimiņš apsūdzēts par SIA “Al De Media” grāmatvedības dokumentu, proti, Kaimiņa uzņēmumam SIA “Suņu būda” izsniegto rēķinu, viltošanu.
Sākotnēji lietu pārstāvošais prokurors Māris Urbāns Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā skaidroja, ka krimināllietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, lai celtu apsūdzību Kaimiņam par to, ka viņš ar nodomu esot viltojis “Al De Media” grāmatvedības dokumentus.
Pēc Urbāna paustā, dokumentu viltošanai Kaimiņš esot izmantojis citas personas, kuras sastādīja šos dokumentus, bet kuras nav saucamas pie kriminālatbildības, jo nezināja, ka dokumentos ir iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Al De Media” piederēja Kārlim Linardam. Jau pirms laba laika pieņemts lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.
13.Saeima piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret Kaimiņu, taču tās sasaukuma laikā tiesa nebija spējīga lietu iztiesāt un novest līdz spriedumam.
Krimināllikums par minēto nodarījumu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Kaimiņa lietu iepriekš izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas viņu aizturēja 2018. gada jūnijā saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Tomēr vēlāk KNAB pret Kaimiņu šo kriminālprocesu izbeidza.
Kaimiņš iepriekš ir bijis “KPV LV” biedrs un viens no līderiem, vēlāk kļuva bezpartejisks, bet uz 14. Saeimu vairs nekandidēja.
2026.5.15 Tiesā nonāk lieta par vīrieša noduršanu ar 106 dūrieniem Daugavpilī
Prokuratūra nodevusi Latgales rajona tiesai krimināllietu par vīrieša nogalināšanu ar 106 naža dūrieniem Daugavpils parkā, aģentūru LETA informēja prokuratūra.
Divi apsūdzētie vīrieši Daugavpilī pie kādas tirdzniecības vietas satika trešo vīrieti ar kuru viņiem izcēlās konflikts.
Konflikta laikā apsūdzētie, būdami alkohola ietekmē, personisku motīvu un dusmu vadīti uzbruka cietušajam, vairākas reizes iesitot ar rokām un iesperot ar kājām pa viņa galvu un ķermeni, kā rezultātā vīrietis nokrita uz zemes.
Izmantojot brīdi, kad apsūdzētie novērsās, cietušais piecēlās un aizskrēja uz tirdzniecības vietu, kur lūdza palīdzību darbiniekiem.
Apsūdzētie sagaidīja, kad vīrietis iznāks no tirdzniecības vietas telpām, notvēra viņu un aizveda uz netālu esošā parka teritoriju, pa ceļam turpinot viņu sist.
Parka teritorijā apsūdzētie ar līdzi paņemtajiem nažiem sadūra viņu ne mazāk kā 106 reizes, tajā skaitā 73 reizes krūšu kurvja un vēdera apvidū.
No gūtajiem miesas bojājumiem cietušais nomira.
Lietuvā tiek meklētas personas, kuras tur aizdomās par zādzībām no bankomātiem Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas Panevēžas apriņķa policija.
Latvijas policija ceturtdienas rītā informējusi Lietuvas kolēģus, ka no Latvijas izbraukuši aizdomās turētie par bankomātu apzagšanu.
Lietuvas tiesībsargājošās iestādes īsteno plānu “Aizturēšana”, un aizdomās turētie tiek meklēti Pasvales rajonā, kur atrasta viņu automašīna.
2026.5.6 Izmeklēšanā beidzot noskaidrots, kurš pieņēma lēmumu nošaut Modra Konovalova suņus
Zemgales rajona tiesai nodota krimināllieta, kurā par uzņēmēja un influencera Modra Konovalova suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā apsūdzētas četras personas. Izmeklēšanā noskaidrots, ka prettiesisko lēmumu par dzīvnieku nogalināšanu pieņēmis toreizējais pašvaldības policijas priekšnieks, kurš, personīgi nepārliecinoties par situācijas bīstamību, pārsniedza savas pilnvaras un uzaicināja uz notikuma vietu mednieku.
Bijušajam policijas priekšniekam uzrādīta apsūdzība par amatpersonas pilnvaru pārsniegšanu, kas radījusi būtisku kaitējumu. Prokuratūra secinājusi, ka viņš ignorējis Ministru kabineta noteikumus un domes saistošos noteikumus, kuros skaidri noteikts, ka klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu drīkst veikt tikai sertificēts pakalpojuma sniedzējs, nevis mednieks ar šaujamieroci.
Lietā apsūdzēti arī divi pašvaldības policijas darbinieki, kuriem inkriminēta nolaidība. Izmeklētāji norāda, ka policisti, atrodoties notikuma vietā, snieguši subjektīvu vērtējumu par suņu agresivitāti un nav darījuši neko, lai novērstu dzīvnieku nošaušanu, lai gan suņi tobrīd nevienam neuzbruka. Viņi nesagaidīja dzīvnieku ķērājus un pieļāva nozieguma izdarīšanu savā klātbūtnē.
Pašam suņu šāvējam – kādam medniekam, kurš atsaucās policijas priekšnieka aicinājumam mednieku “WhatsApp” grupā, – celta apsūdzība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras rezultātā tie gāja bojā. Prokuratūra uzsver, ka šaušanai nebija pamatota iemesla, jo nepastāvēja reāls apdraudējums neviena cilvēka veselībai vai dzīvībai.
Sākotnēji policija noliedza, ka lēmumu par nošaušanu būtu pieņēmusi tās vadība. Tomēr izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi ļāva saukt pie atbildības visas iesaistītās puses, tostarp mednieku kolektīva vadītāju, kurš pēc atkārtota policijas spiediena izplatīja aicinājumu nogalināt dzīvniekus.
Kā iepriekš ziņots, incidents notika 2025. gada 10. oktobrī zemnieku saimniecības “Modra olas” teritorijā. Pēc notikušā pašvaldība veica dienesta pārbaudi, kuras rezultātā policijas priekšnieks Egīls Gailis tika atbrīvots no amata “pietiekami smagu pārkāpumu” dēļ, bet vēl diviem darbiniekiem piemēroti disciplinārsodi.
2026.5.10 Bēgļu glābējas Raubiško lieta: abas puses nav apmierinātas ar spriedumu un to pārsūdzējušas
Organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbiniece Ieva Raubiško, viņas aizstāvji un prokuratūra pārsūdzējuši spriedumu, ar kuru Raubiško par tīšu nelikumīgas robežas šķērsošanas atbalstīšanu personu grupai piespriests 200 stundu sabiedriskais darbs, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Iepriekš ziņots, ka Latgales rajona tiesas tiesnesis Ivars Dzindzuks pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas uzsvēra, ka Raubiško motīvs bijis humānās palīdzības sniegšana, bet tā tikusi veikta ar pretlikumīgām metodēm.
Raubiško tika apsūdzēta par robežas nelikumīgas šķērsošanas organizēšanu, bet tiesa atzina viņu par vainīgu robežas nelikumīgas šķērsošanas atbalstīšanā, līdz ar to sods ir maigāks. Tāpat tiesa ņēma vērā Raubiško līdzdalības pakāpi, viņas vēsturi, kaitīguma pakāpi un kopējo atbildību.
Tiesnesis norādīja, ka viņas izdarītais noziegums atšķiras no daudziem citiem līdzīgiem pārkāpumiem, jo Raubiško nerīkojās mantkārības vadīta, bet viņu motivēja vēlme palīdzēt cilvēkiem.
Prokurore tiesas debatēs lūdza piespriest Raubiško pusotra gada cietumsodu.
Raubiško savu vainu neatzīst.
Organizācijā “Gribu palīdzēt bēgļiem” aģentūru LETA iepriekš informēja, ka 2023. gada janvārī Raubiško, saņemot atkārtotu lūgumu pēc palīdzības no vairākiem Sīrijas izcelsmes cilvēkiem, kuri ilgstoši atradās pie Latvijas-Baltkrievijas robežas, vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Minētie cilvēki bija vairākkārt šķērsojuši Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu un tikuši novirzīti atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju.
Pēc tam, kad ECT bija lēmusi par pagaidu pasākumu ieviešanu attiecībā uz minētajiem patvēruma meklētājiem – viņu neizraidīšanu no Latvijas teritorijas un nodrošināšanu ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, medicīnisko palīdzību un pagaidu mājokli, Raubiško kopā ar “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedru Egilu Grasmani devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka tiesas lēmums tiks izpildīts un Sīrijas pilsoņi saņems nepieciešamo humāno palīdzību.
Par šīm darbībām tika ierosināts kriminālprocess, un Raubiško vēlāk tika apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.
Raubiško norādīja, ka viņa rīkojusies, lai glābtu dzīvības, un ka palīdzība patvēruma meklētājiem nav noziegums. Sastopot minētos cilvēkus, Raubiško un Grasmanis esot sazinājušies ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai novērstu draudus cilvēku veselībai un informētu atbildīgās iestādes par viņu atrašanos Latvijas teritorijā.
Savukārt prokuratūras skatījumā, Raubiško ECT iesniegusi apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupu, kas nelegāli ieradusies Latvijā.
Kā norādījusi apsūdzība, 2023. gada 11. janvārī sarakstē ar Sīrijas pilsoni Raubiško devusi norādījumus Sīrijas pilsoņu grupai nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu, lai varētu paziņot, ka viņi atrodas Latvijas jurisdikcijā, un šādi radītu pamatu ECT pagaidu noregulējuma saņemšanai.
Izpildot Raubiško dotos norādījumus, sīriete un četri viņas tautieši, pret kuriem kriminālprocess izdalīts citā lietvedībā, 11. janvārī tīši nelikumīgi šķērsojuši robežu Robežnieku pagastā, norādījusi apsūdzība.
Pēc fotogrāfiju uzņemšanas Latvijā un to nosūtīšanas Raubiško, sīrieši atbilstoši Raubiško dotajiem norādījumiem, atgriezušies Baltkrievijas teritorijā gaidīt ECT nolēmumu par pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanu.
Prokuratūras vērtējumā, 2023. gada 11. janvārī Raubiško iesniedza ECT apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupas atrašanos Latvijas jurisdikcijā, apzinoties, ka informācijas iesniegšanas brīdī šīs personas jau ir atstājušas Latviju un atrodas Baltkrievijas teritorijā. x1200
Avotu apkaimes gājēju tunelī smagus miesas bojājumus guvušais vīrietis ar uzbrucēju bija konfliktējis jau pirms videonovērošanas kamerās fiksētā sitiena saņemšanas, noskaidroja aģentūra LETA.
Rīgas pašvaldības policija medijus iepriekš informēja, ka 4. aprīlī Videonovērošanas centra darbinieki Avotu apkaimes gājēju tunelī zem dzelzceļa izvietotajās kamerās ievēroja nekustīgi guļošu personu. Caurskatot kameru ierakstus, likumsargi konstatēja, ka personai uzbrucis vīrietis, veicot sitienu sejas rajonā.
Ierodoties adresē, likumsargi konstatēja, ka cietušais nereaģē uz komunikāciju un pieskārieniem, kā arī zem vīrieša sejas redzami asins traipi. Ņemot vērā minēto, policijas darbinieki nekavējoties sāka sirds masāžu līdz mediķu ierašanās brīdim.
Ierodoties mediķiem, likumsargi, piesaistot papildu ekipāžu, sāka vainīgās personas meklēšanu. Apsekojot tuvāko apkārtni, pašvaldības policisti pēc neilga laika ievēroja aprakstam atbilstošu personu un nekavējoties to aizturēja.
Hospitalizētā vīrieša meita sociālajos tīklos pārmeta Valsts policijai, ka uzbrucējs esot brīvībā un likumsargi neveicot nekādas darbības.
Tāpat pret ģimeni policija izturoties rupji un traucējot iepazīties ar lietas materiāliem.
Jauna informācija par notikušo incidentu
Valsts policijā aģentūra LETA noskaidroja, ka notikumā iesaistīti 1989. gadā un 1969. gadā dzimuši vīrieši.
Izmeklēšanas laikā iegūta plašāka informācija par notikumu un secināts, ka personas jau pirms konflikta bija savstarpēji zināmas un konflikts izcēlies agrāk, nekā redzams publicētajā pašvaldības policijas video.
Aplūkojot pilno videoierakstu, konstatēts, ka vispirms 1969. gadā dzimušais vīrietis iesita 1989. gadā dzimušajam vīrietim pa seju, pēc kā cietušais nokrita.
Sitējs aizgāja, bet cietušais tikmēr piecēlās, viņu panāca un atbildēja ar sitienu. 1969. gadā dzimušais vīrietis nokrita zemē, bet uzbrucējs aizgāja.
Policijā sākts kriminālprocess par smaga miesas bojājuma nodarīšanu. Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Aizturētajam vīrietim piemērots aizdomās turētā statuss un noteikti drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē, aizliegums izbraukt no valsts, aizliegums tuvoties personai. Vīrietis ievēro noteiktos drošības līdzekļus.
Izmeklēšanas laikā netika iegūtas ziņas, ka vīrietis varētu izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu, traucēt kriminālprocesu vai izvairīties no tā.
janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess – par naudas izkrāpšanu 6400 eiro apmērā.
Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatēts, ka 2024. gada 22. janvārī cietušais saņēma zvanu no nepazīstama numura ar paziņojumu par “Google” konta uzlaušanu.
Pēc tam sarunas laikā ar nenoskaidrotu sievieti cietušais vienojās, ka kurjeram atdos savu bankas karti ar parolēm.
Pēc kartes atdošanas 2024. gada 22. janvārī un 2024. gada 23. janvārī no cietušā konta banka tika noņemta skaidra nauda par kopējo summu 4400 eiro apmērā.
Tāpat 2024. gada janvārī, izmantojot cietušā bankas kontus, tika veikti vairāki nelikumīgi naudas pārskaitījumi. Pēc pieprasījumiem no bankas tika saņemti videonovērošanas kameru fotoattēli ar vīrieti, kurš noņem naudu no bankomātiem.
Valsts policija aicina aplūkot fotogrāfijas un atsaukties ikvienu, kurš atpazīst tajās redzamo personu vai zina šīs personas atrašanās vietu!
Atpazīšanas gadījumā aicinām zvanīt pa tālruņa numuru 67070835 vai 112, vai arī rakstīt uz e-pastu: marina.petkeviča@riga.vp.gov.lv .
Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
2026.2.27 Dzimumnoziegumos pērn jaunākais upuris bijis trīs gadus vecs bērns
Pagājušajā gadā dzimumnoziegumos jaunākais upuris bijis trīs gadus vecs bērns, bet vecākais – 101 gadu veca sieviete, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.
Pērn kopumā valstī reģistrēti 1002 noziegumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas ir par 184 nodarījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Būtisks pieaugums vērojams tieši pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumu pārkāpšanā, proti, pērn reģistrēti 344 šādi nodarījumi, kas ir par 190 vairāk nekā gadu iepriekš.
No šādos noziegumos cietušajiem 82% bija sievietes, bet 81% – nepilngadīgie.
Dzimumnoziegumos cietušo vidējais vecums bijis 17 gadi.
71% gadījumu cietušās personas ir pazinušas aizdomās turēto personu, pirms izdarīts noziedzīgs nodarījums. 58% gadījumu tie bijuši paziņas vai draugi, 21% gadījumu – nezināmas personas, bet pārējos gadījumos tie ir bijuši ģimenes locekļi.
Varmāku vecums variē no sešiem līdz 80 gadiem, bet vidējais vecums ir 35 gadi. 93% gadījumu noziegumus, kas vērsti pret tikumību un dzimumneaizskaramību, izdara vīrieši. Attiecībā uz jaunāko varmāku VP aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāds gadījums ir reģistrēts, taču plašāk to nekomentēja. Latvijā kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma.
Nozieguma izdarīšanas vieta lielākoties ir interneta vide, sasniedzot 42% gadījumu.
38% gadījumu aizdomās turētā persona agrāk saukta pie kriminālatbildības par dažādu noziegumu izdarīšanu, savukārt administratīvos pārkāpumus izdarījuši 60% no visām identificētajām aizdomās turētajām personām.
17% gadījumu sāktie kriminālprocesi tiek izbeigti, jo informācija neapstiprinās. Kā žurnālistiem uzsvēris VP priekšnieks Armands Ruks, policija konstatējusi arī gadījumus, kad, šķiroties, kāds no vecākiem ļaunprātīgi apvaino otru seksuāla rakstura nodarījumā. Ruks aicināja šādi nerīkoties, jo informācijas pārbaudei bērns tiek pakļauts izmeklēšanas procedūrai un bērnam var palikt sekas visu mūžu.
2026.2.27 Narkotiku ražošana Pierīgā: nopietns noziegums
Narkotiku ražošana un izplatīšana ir nopietna problēma visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Nesen veiktā operācija Pierīgā, kurā piedalījās speciālo vienību darbinieki, ir pierādījusi, cik bīstama un organizēta var būt šī noziedzīgā darbība. Aizturēti trīs vīrieši, kuri, šķiet, bija daļa no narkotiku ražošanas grupas, kas nodarbojās ar marihuānas, amfetamīna un MDMA ražošanu un izplatīšanu. Šajā rakstā aplūkosim šo gadījumu tuvāk, kā arī tā plašākās sekas sabiedrībā.
Narkotiku ražošana Pierīgā
Operācijas laikā tika atklāti iespaidīgi narkotisko vielu apjomi:
10 kilogrami marihuānas
11 kilogrami MDMA tablešu
1 kilograms amfetamīna
50 litri amfetamīna eļļas
410 THC saturošas elektroniskās cigaretes
Šie skaitļi liecina par organizācijas apmēru, kas nodarbojas ar šāda veida nelikumīgām darbībām. Aizturētie vīrieši, dzimuši 1995., 1997. un 1999. gadā, līdz šim nebija sodīti, kas liecina, ka viņi savu noziedzīgo karjeru varētu būt uzsākuši salīdzinoši nesen.
Noziegumi un likumdošana
Saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu šādi noziegumi tiek kvalificēti kā smagi, un par tiem ir paredzēta stingra soda politika. Aizturētajiem vīriešiem ir piemērots apcietinājums, un viņiem draud brīvības atņemšana no pieciem līdz piecpadsmit gadiem. Šāda likumdošana ir izstrādāta, lai atturētu potenciālos noziedzniekus un aizsargātu sabiedrību no narkotiku sekām.
Sabiedrības ietekme
Narkotiku izplatīšana neapšaubāmi rada nopietnas sekas ne tikai iesaistītajiem indivīdiem, bet arī plašākai sabiedrībai. Narkotiku lietošana var izraisīt veselības problēmas, uzvedības traucējumus un pat noziedzīgumu. Nepilngadīgajiem, kuri var tikt pakļauti šādām vielām, ir īpaši augsts risks, kas rada bažas par viņu nākotni.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem narkotiku lietošana ir saistīta ar augstu mirstības un slimību risku. Piemēram, pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri regulāri lieto narkotikas, ir pakļauti daudz lielākam psihisko traucējumu riskam. Tāpēc ir svarīgi, lai sabiedrība un valsts iestādes turpinātu strādāt pie šo jautājumu risināšanas.
Secinājums
Narkotiku ražošana un izplatīšana ir nopietna problēma, kas prasa apzinātu pieeju un preventīvus pasākumus no visām iesaistītajām pusēm. Šis gadījums Pierīgā kalpo kā atgādinājums, ka, lai arī cik rūpīgi mēs cenšamies, šāda veida aktivitātes joprojām pastāv. Mums visiem ir jābūt gataviem cīnīties pret šo problēmu, izglītojot sevi un citus par narkotiku riskiem un sekām.
Valsts policija Pierīgā aizturējusi trīs personu organizētu grupu, kura nodarbojusies ar narkotisko vielu glabāšanu, realizēšanu un izgatavošanu, pavēstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā. Kopumā veiktas deviņas kratīšanas, kuru laikā izņemti vairāk nekā 25 kilogrami narkotisko vielu, 50 litru amfetamīna eļļas, skaidra nauda, trīs automašīnas un dažādi citi priekšmeti. Par notikušo uzsākts kriminālprocess, un aizturētas trīs personas, kurām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Šā gada februārī Valsts policijā tika uzsākts kriminālprocess par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu un tirgošanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka trīs personu organizēta grupa nodarbojas ar narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu uzglabāšanu, realizēšanu un izgatavošanu. Organizētā grupa realizēja kokaīnu, marihuānu, amfetamīnu, mefedronu, MDMA tabletes, kā arī mājas apstākļos izgatavoja amfetamīnu.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4. biroja darbinieki, sadarbībā ar Speciālo uzdevumu bataljonu, Pretterorisma vienību “OMEGA”, Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroju un Galvenās kārtības policijas pārvaldes Resursu un Krīzes vadības pārvaldes Tehniskā atbalsta vadības nodaļu, 13. februārī aizturēja trīs personas uzreiz pēc tam, kad kādā no Pierīgas mežiem tika realizēts viens kilograms kokaīna, izmantojot slēpni.
Kopumā veiktas deviņas kratīšanas personām piekritīgajās adresēs, kuru laikā izņemts ievērojams daudzums narkotisko vielu, kā arī citi priekšmeti, tostarp 4,7 kilogrami kokaīna, 10 kilogrami marihuānas, 11 kilogrami MDMA tablets, viens kilograms amfetamīna, 50 gramu kristālu, 50 gramu mefedrona, 50 litru amfetamīna eļļas, trīs automašīnas – divi “BMW” un “Volvo”, 7310 eiro, 14 tukši vakuuma maisi ar amfetamīna paliekām, kā arī 410 THC saturošas elektroniskās cigaretes.
Pēc policijas informācijas, aizturētie vīrieši dzimuši 1997. gadā, 1995. gadā un 1999. gadā. 15. februārī visām trim personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Līdz šim minētie vīrieši nebija sodīti.
Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas, proti, par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai ja tas izdarīts ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām lielā apmērā, vai ja tās izraisījušas smagas sekas, kā arī par narkotisko vai psihotropo vielu realizāciju nepilngadīgai personai, izglītības iestādēs vai to teritorijā, restorānos, kafejnīcās, bāros, publiskās izklaides vai svētku pasākumu norises vietās.
Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, norāda Valsts policijā.
Restorānā “Visdari”, Rumbulā, paviesojies zaglis, kurš starp dārgām alkohola pudelēm un naudu izvēlējās datoru un dažus lādētājus. Zaudējumi mērāmi vairāku simtu eiro apmērā, bet galvenokārt uzņēmuma īpašnieks vēlas atgūt datorā esošo informāciju.
Restorāna kamerās piefiksētais vīrietis netraucēti izstaigā iekštelpas, pārskata alkoholisko dzērienu klāstu, vēl šādas tādas aiz letes esošās lietas, bet, acīmredzot, tikai ievāc informāciju intereses pēc. To, kas uzņēmuma īpašniekam un darbiniekiem šķiet vērtīgas mantas, zaglis nemaz nav aizticis.
Rolands
ģimenes restorāna “Visdari” īpašnieks
“Saņēmu ziņu no darbiniekiem, ka trūkst iekārtas ikdienas darbu veikšanai, līdz ar to tas pamudināja mani apskatīties kamerās, kur šīs iekārtas ir nonākušas. Kad ieslēdzu kameras, skatos, ka ap pulksten 1 naktī ir viesojies nelūgtais viesis un paņēmis dažādas materiālās vērtības. Video arī redzams, kā viņš apskata visu alkohola plauktu un tālāk paņem datoru, visādus lādētājus.”
Pirms vērsties Valsts policijā, Rolands lūdza atpazīt zagli sociālajos medijos. Kāda sieviete minējusi, ka, iespējams, vīrietis apgrozās Salaspilī ar kompāniju, kas ar alkoholu ir uz jūs, bet lieto visu citu veidu apreibinošas vielas. Galu galā tomēr nolemts sazināties ar likumsargiem.
Rolands
ģimenes restorāna “Visdari” īpašnieks
“Kas ir vēl interesanti, tieši pēdējās divas nedēļas pirms šī notikuma līdzīga izskata vīrietis pie mums ēd pusdienas, stundām ilgi pavada [laiku], kaut ko pieraksta. No sākuma neradīja nekādas aizdomas, jo necēla nekādu traci. Iespējams, arī šis vīrietis bija izpētījis, sagatavojies, kaut ko pierakstījis. Nerunāja latviešu valodā, tikai krieviski. Tā ir vienīgā aizdoma, kuru ar darbiniekiem esmu izrunājis. Viņiem arī liekas, bet tas nav apstiprināts 100%.”
Tas, kā zaglis iekļuvis ēkā, pagaidām ir mistērija, jo acīmredzamu ielaušanās pēdu nav, bet šobrīd telpās tiek uzlabota drošības sistēma, ieskaitot jaunu videokameru uzstādīšanu.
Rolands aicina atpazīt zagli un sazināties ar viņu, zvanot uz restorāna telefona numuru: 28230994. Kā arī pats nelūgtais viesis var atgriezt nozagtās mantas un, tā teikt, noslēgt miera izlīgumu.
Rolands
ģimenes restorāna “Visdari” īpašnieks
2026.2.22 Krāpšana Zemgalē: Policija lūdz saukt pie atbildības trīs personas
Zemgales reģionā policija uzsākusi izmeklēšanu par krāpšanu, kurā cietušajai personai nodarīti zaudējumi vairāk nekā 26 000 eiro apmērā. Šī lieta, kas sākās 2022. gada martā, ir piesaistījusi sabiedrības uzmanību un izraisījusi plašas diskusijas par krāpšanas shēmām, kas vērstas pret nevainīgiem cilvēkiem.
Krāpšanas shēmas detaļas
Izmeklēšanas pamatā ir cietušās personas piedzīvotais šoks, kad viņai piezvanīja personas, uzdodoties par bankas drošības dienesta darbiniekiem. Viņi apgalvoja, ka ir informēti par krāpšanas shēmu, kas vērsta tieši pret viņu, un aicināja nodot naudas līdzekļus it kā to aizsardzībai. Šādas shēmas, kurās krāpnieki izmanto psiholoģisku spiedienu un manipulācijas, kļūst arvien izplatītākas.
Uzticoties krāpnieku norādījumiem, sieviete nodeva naudu un bankas karti, nenojaušot, ka tiek apkrāpta. Šādas situācijas ir ne tikai emocionāli traumatiskas, bet arī rada ievērojamus finansiālus zaudējumus, kas var ietekmēt cilvēku dzīvi ilgtermiņā.
Policijas darbības un izmeklēšanas rezultāti
Reaģējot uz cietušās personas ziņojumu, policija nekavējoties uzsāka kriminālprocesu. Izmeklēšanas laikā tika identificēti ne tikai šīs konkrētās krāpšanas dalībnieki, bet arī atklāti citi līdzīgi gadījumi, kuros kopumā tika izkrāpti vairāk nekā 14 000 eiro. Tas liecina par organizētas noziedzīgas grupas darbību, kas vērsta pret ievainojamām personām.
Pēc pierādījumu vākšanas un analīzes policija aizturēja trīs personas, kurām piemērots apcietinājums. Šis solis ir būtisks ne tikai, lai nodrošinātu taisnīgumu cietušajai personai, bet arī, lai nosūtītu skaidru brīdinājumu citiem potenciālajiem noziedzniekiem.
Kriminālvajāšana un iespējamie sodi
Izmeklēšana tika pabeigta 2023. gada janvārī, un kriminālprocess nosūtīts prokuratūrai ar lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret aizturētajām personām. Saskaņā ar Krimināllikuma pantiem, iespējamie sodi var ietvert brīvības atņemšanu, mantas konfiskāciju, sabiedriskos darbus un naudas sodus.
Secinājums
Šī situācija ir spilgts piemērs tam, cik svarīgi ir būt modriem un uzmanīgiem, sazinoties ar svešiniekiem, īpaši, ja runa ir par finanšu jautājumiem. Krāpšana kļūst arvien sarežģītāka, un sabiedrības izpratne par šīm shēmām ir izšķiroša. Ja jums ir aizdomas par krāpšanu, nevilcinieties sazināties ar policiju un ziņot par notikušo.
2026.2.18 Vīrietim par vairākkārtēju divu bērnu un sievietes izvarošanu piespriež 25 gadus cietumā
2026.gada 16. februārī Vidzemes rajona tiesa izskatīja krimināllietu pret kādu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar savām pameitām, kā arī par vienas no viņām un kādas sievietes izvarošanu. Tiesa vīrietim piemēroja brīvības atņemšanu uz 25 gadiem un probācijas uzraudzību uz trim gadiem.
Laika posmā no 2005. līdz 2013. gadam, dzīvojot kopīgā saimniecībā ar savas dzīvesbiedres mazgadīgo (vēlāk nepilngadīgo) meitu, daudzkārt pret cietušās gribu un pielietojot vardarbību, veica netiklas darbības un dzimumaktus. Patēvs izmantoja situācijas, kad atradās ar meiteni divatā un neviens netraucēja viņa prettiesisko darbību veikšanu. Vīrietis apzināti izmantoja cietušās uzticēšanos viņam kā ģimenes loceklim, savu autoritāti un cietušās nespēju pilnā mērā izprast ar viņu veikto darbību dziļāku mērķi un nozīmi, kā arī cietušās nespēju pretoties viņa veiktajām darbībām nenobriedušās personības un viņa fiziskā pārspēka dēļ.
Vīrieša seksuālo tieksmju apmierināšanai meitene tika aizskarta jau kopš deviņu gadu vecuma un pirmo reizi izvarota, kad meitenei bija vien 11 gadi. Ar veiktajām darbībām apsūdzētais apdraudēja viņas dzimumneaizskaramību, traucējot cietušās garīgo attīstību un pareizas izpratnes par tikumību veidošanos, kā arī nodarīja viņai fiziskas un emocionālas ciešanas. Cietušajai tika radītas arī smaga rakstura psiholoģiskas sekas, kas pielīdzināmas psihiskās veselības traucējumam.
Savas dzimumtieksmes apmierināšanai apsūdzētais netiklas darbības veica arī ar savas dzīvesbiedres otru nepilngadīgo meitu laika posmā no 2005. līdz 2006. gadam.
Savukārt 2007. gada martā vīrietis uzņēma savā automašīnā kādu sievieti, kura “stopēja” automašīnas, un, pielietojot vardarbību un draudus, apmierināja savu dzimumtieksmi pretdabiskā veidā un viņu arī izvaroja.
Prokuratūra aicina ikvienu, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērns varētu būt cietis no jebkāda veida vardarbības, nekavējoties vērsties Valsts policijā. Seksuāla vardarbība ir jebkura seksuāla rakstura darbība – mēģinājumi īstenot seksuālu aktu, nevēlami seksuāla rakstura komentāri vai darbības, kuras ir vērstas pret citas personas seksualitāti bez pašas personas piekrišanas (izmantojot piespiešanu vai kā citādi).
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
2026.2.10 Zādzības no bērnudārziem Liepājā: satraucošs notikums
Liepājā notikuši vairāki satraucoši noziegumi, kas saistīti ar zādzībām no bērnudārziem un citām iestādēm. Šie notikumi ne tikai satrauc vietējos iedzīvotājus, bet arī rada nopietnas bažas par drošību pirmsskolas izglītības iestādēs. Prokuratūrai nodotā krimināllieta atklāj dažādus gadījumus, kuros noziedznieki iekļūst izglītības iestādēs, lai nozagtu naudu un citus vērtīgus priekšmetus.
Zādzības no bērnudārziem un citām iestādēm
Viens no gadījumiem, kas izraisīja plašu uzmanību, bija zādzība no bērnudārza. Noziedznieks, iekļūstot telpā, mēģināja nozagt naudas maku, taču tika pamanīts un pameta notikuma vietu, pirms spēja iegūt vēlamos līdzekļus. Šādas situācijas ir satraucošas, jo tās ietekmē ne tikai iestādes finanses, bet arī rada bažas par bērnu drošību.
Turklāt ziņojumi liecina, ka notikuši vēl vairāki gadījumi, kad noziedznieki iekļuvuši citās izglītības iestādēs, piemēram, darbinieku ģērbtuvēs. Viens no šādiem gadījumiem, kurā no somas tika nozagti 125 eiro, norāda uz tendenci zagt ne tikai naudu, bet arī personiskos priekšmetus, kas var radīt ilgstošas sekas cietušajiem.
Vairāki noziegumi, viena persona
Kriminālprocess uzsākts pret vīrieti, kurš neaprobežojās tikai ar zādzībām no bērnudārziem. Viņš tika pieķerts arī veikalā, kur izdzēra alkoholu un apēda smalkmaizītes, par tām nesamaksājot. Šādi noziegumi liecina par plašāku problēmu, kas saistīta ar sabiedrības drošību un kriminālām aktivitātēm.
Šajā kontekstā svarīgi atzīmēt, ka šis vīrietis jau iepriekš ir bijis policijas uzmanības lokā, kas liecina par atkārtotu noziedzīgu rīcību. Šādas situācijas ir skaidrs pierādījums tam, ka nepieciešama efektīvāka prevencija un izglītošana, lai novērstu līdzīgu rīcību nākotnē.
Krimināllikuma sekas un tiesu sistēma
Saskaņā ar Krimināllikumu bargākais sods par šādiem noziegumiem var būt brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Ir svarīgi, lai tiesa nosaka soda apmēru, ņemot vērā visus apstākļus un nozieguma smagumu. Valsts policija uzsver, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Noslēgumā
Šie gadījumi Liepājā uzsver nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību sabiedrības drošībai, īpaši attiecībā uz bērnu izglītības iestādēm. Ir svarīgi, lai gan vietējie iedzīvotāji, gan iestāžu darbinieki būtu modri un ziņotu par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm. Kopīgiem spēkiem mēs varam radīt drošāku vidi mūsu bērniem un nodrošināt, ka šādi noziegumi vairs neatkārtojas.
2026.1.29 Sāks skatīt krimināllietu pret ēdināšanas uzņēmuma “VVS Catering” grāmatvedi un valdes locekli par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Rīgas pilsētas tiesa šodien plkst. 10 plāno skatīt krimināllietu pret ēdināšanas uzņēmuma “VVS Catering” valdes locekli Endiju Bērziņu, kurš plašāk zināms saistībā ar restorānu tīklu “Vairāk saules”, par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Tāpat lietā apsūdzēta Marika Vītoliņa, kura uzņēmumam sniedza grāmatvedības pakalpojumus.
Iepriekš prokuratūra, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka tiesai nodota krimināllieta par kādā ēdināšanas uzņēmumā notikušu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzētas divas personas – ēdināšanas jomas uzņēmuma amatpersona un grāmatvede, kā arī sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzņēmuma, kurš pēc LETA rīcībā esošās informācijas ir “VVS Catering”.
No 2017. gada janvāra līdz 2018. gada jūnijam uzņēmuma amatpersona ar grāmatvedes atbalstu slēpa ar nodokli apliekamo objektu, apzināti sniedzot nepatiesu informāciju par darba ņēmēju ienākumiem, norādot tos mazākā apmērā.
Amatpersona bija faktiskais finansiāli saimnieciskās darbības veicējs, kas bija atbildīgs par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā. Darbiniekiem izmaksājot “aplokšņu” algas, pusotra gada laikā nodokļos netika samaksāti 114 364 eiro, tādējādi valstij tika nodarīti zaudējumi lielā apmērā.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, uzņēmuma amatpersona vienojās ar grāmatvedi par to, ka viņa sniegs atbalstu darbībām, kas vērstas uz ar nodokli apliekamā objekta slēpšanu. Ik mēnesi grāmatvede veica uzņēmuma darbinieku grāmatvedībā neuzrādītas darba samaksas aprēķinu un uzskaiti, kā arī amatpersonas vārdā sagatavoja pati vai deva uzdevumus citām personām sagatavot darba devēja ziņojumus Valsts ieņēmuma dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums noticis juridiskās personas interesēs, tika sākts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzņēmumam, kam piemēroti arī nodrošinājuma līdzekļi – aizliegums veikt izmaiņas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.
Kā liecina “Firmas.lv”, dati Bērziņš no 2016. gada ir “VVS Catering” valdes loceklis, bet no 2020. gada nogales līdz 2022. gadam arī uzņēmuma īpašnieks. Patlaban uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Mārtiņš Kalniņš.
Bērziņš plašāk zināms bija kā restorānu tīkla “Vairāk saules” dibinātājs. “Firmas.lv” informācija liecina, ka 2005. gadā notika reorganizācija, kuras rezultātā SIA “Vairāk saules” apvienojās ar uzņēmumu “Vēl vairāk saules”, kas turpina apsaimniekot restorānu tīklu “Vairāk saules”. Patlaban SIA “Vēl vairāk saules” īpašnieks ir AS “VVS Holding”, kurā 40% kapitāldaļu pieder Mārtiņam Kalniņam, 20% Endijam Bērziņam, 20% Aivo Šneideram un 20% Andrim Tionam.
x1200
2026.1.26 Rīgas policija aiztur meklētu noziedznieku
Rīgas policija veikusi efektīvu operāciju, kuras laikā izdevās aizturēt meklētu noziedznieku, kurš vadīja automašīnu bez tiesībām. Šis gadījums apliecina policijas darba nozīmīgumu un to, kā nejaušības var novest pie nozīmīgiem atklājumiem.
Policijas operācija Rīgā: kā viss sākās
Aizdomīgā situācija sākās, kad policija pamanīja “Volvo” automašīnu, kas brauca pa Rīgas ielām bez valsts reģistrācijas numura zīmēm. Policisti, rīkojoties ātri un efektīvi, aizšķērsoja transportlīdzeklim ceļu un pieprasīja to apturēt. Šoferis neslēpa, ka viņam nav vadītāja apliecības, sākumā bija runātīgs, taču drīz vien, kad policija jautāja par alkohola lietošanu, viņš to noliedza.
Bēgšana no policijas un aizturēšana
Pēc tam, kad policisti mēģināja turpināt sarunu, šoferis pieņēma lēmumu bēgt. Viņš iebrauca daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos, kur policija turpināja viņam sekot. Pēc kāda laika viņš nolēma apturēt automašīnu un kopā ar pasažieri mēģināja bēgt kājām. Taču, pateicoties policijas ātrai reakcijai un koordinētai rīcībai, šie mēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
Meklētais noziedznieks un sekas
Izrādījās, ka aizturētais vīrietis bija izsludināts meklēšanā saistībā ar nopietniem likumpārkāpumiem. Šis gadījums apliecina policijas darba nozīmīgumu un to, ka katrs incidents var novest pie nozīmīgiem atklājumiem. Šobrīd vīrietis atrodas Centrālcietumā, un viņam tiks izvirzītas apsūdzības par vairākiem likumpārkāpumiem.
Noslēguma domas
Šis gadījums ir vēl viens pierādījums tam, cik svarīgi ir uzraudzīt un kontrolēt ceļu satiksmi, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. Rīgas policija ir demonstrējusi lielisku profesionalitāti un ātru reakciju, kas ne tikai apturēja nelegālu transportlīdzekļa vadīšanu, bet arī noveda pie bīstama noziedznieka aizturēšanas. Šādi notikumi apliecina, ka policijas darbs ir sarežģīts, bet nepieciešams, un katra situācija var izrādīties izšķiroša.
2026.1.26 Bijušajam deputātam Jānim Ādamsonam spēkā spiegošanas spriedums; viņš plāno pārsūdzēt
Bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons ir nonācis sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, kas viņu atzīst par vainīgu spiegošanā Krievijas labā. Spriedums ir izraisījis plašu rezonansi, un Ādamsons ir apņēmies cīnīties par savu taisnību, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā un vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Tiesas spriedums un Ādamsona reakcija
Rīgas apgabaltiesa piesprieda Ādamsonam cietumsodu uz astoņiem gadiem un diviem mēnešiem, papildus nosakot probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Ādamsons, kurš jau pirmajā tiesas instancē tika atzīts par vainīgu, uzskata, ka pret viņu vērstās apsūdzības ir pilnīgi nepamatotas. Viņš apgalvo, ka lietas materiālos trūkst pierādījumu, kas apstiprinātu viņa vainu, un norāda uz grāmatu “Ādamsona faili”, kurā it kā esot publicēti visi krimināllietas materiāli.
Apsūdzības būtība
Ādamsons tiek apsūdzēts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, tostarp par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un nelikumīgu šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu. Viņam inkriminē informācijas nodošanu Krievijai vairāk nekā 40 reizēs četru gadu periodā. Apsūdzības ietver gan publiski pieejamu dokumentu nodošanu, gan ziņošanu pēc valsts austrumu robežas apmeklējuma.
Nākotnes plāni
Neskatoties uz cietumsodu, Ādamsons neplāno padoties. Viņš gatavojas izmantot laiku ieslodzījumā, lai rakstītu memuārus. Ādamsons apgalvo, ka, ņemot vērā viņa profesionālās prasmes, viņš varētu bēgt, ja vēlētos, bet izvēlas palikt un cīnīties par savu taisnību.
Politiskā darbība
Ādamsons ir bijis aktīvs Latvijas politikā, ieņemot amatus Jūras spēkos un robežsardzē, kā arī darbojoties Saeimas komisijās. Viņa politiskā karjera ir bijusi pretrunīga, un viņš pats sevi raksturo kā “nejaušu politiķi”. Tomēr jāatzīmē, ka viņa ietekme uz Latvijas politisko vidi ir bijusi nozīmīga.
Secinājumi
Jāņa Ādamsona lieta atspoguļo sarežģīto politisko un tiesisko cīņu mijiedarbību. Lai gan tiesas spriedums ir smags, Ādamsons ir apņēmības pilns pierādīt savu nevainību. Šis gadījums turpinās piesaistīt sabiedrības uzmanību, un tā iznākums var ietekmēt ne tikai Ādamsona likteni, bet arī plašāku politisko un tiesisko kontekstu Latvijā.
Par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izdarīšanu apsūdzēto Viktoru Krivošeju tur aizdomās arī par viltotu dokumentu izmantošanu, lai nodrošinātu alibi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par viltotu dokumentu izmantošanu tiesā.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa Krievijas pilsoni Krivošeju atzina par vainīgu Bunkus slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu – par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot viņiem 15 gadu cietumsodus. Tagad lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa.
Raidījums atgādina, ka Krivošejs sākotnēji atzinās Bunkus nogalināšanā 2018. gada 30. maijā, bet vēlāk liecības mainīja, apgalvojot, ka noziegumu nav pastrādājis un notikuma laikā vispār atradies Krievijā, ko apliecinot arī Krievijas iestāžu izdoti dokumenti.
Krivošejs apgalvoja, ka nozieguma dienā Maskavā izgājis ārstu pārbaudes, bet nākamajā dienā sodīts par ceļu satiksmes pārkāpumu.
Lai pierādītu savu alibi, Krivošejs no Olaines cietuma izsniedza pilnvaru Krievijas pilsonim Andrejam Uvarovam, kurš Krivošeja interesēs vāca pierādījumus par viņa atrašanās vietu slepkavības dienā. Krivošeja aizstāvji tiesā uzsver, ka Maskavā iegūtie dokumenti apstiprinot viņa teiktā patiesumu. Arī slepkavības pasūtīšanā un atbalstīšanā apsūdzēto Uļmana un Babenko aizstāvji tiesā vairākkārt apgalvojuši, ka Krivošejam ir alibi, vēsta raidījums.
Bunkus brālis nolēmis pārbaudīt šo pierādījumu izcelsmi un nolīdzis Maskavas advokātu Rotislavu Jakiro, kura veiktā izmeklēšana atklāj, ka Krivošeja alibi balstīts uz viltotiem dokumentiem.
Jakiro stāsta, ka sazinājies ar Krivošeja iesniegtajos dokumentos minētās Maskavas Veselības aprūpes departamenta D.D.Pļetņeva vārdā nosauktās pilsētas klīniskās slimnīcas poliklīnikas juristi, kura privātā sarunā atklājusi, ka dokumentu, kas Rīgā iesniegts tiesā, slimnīca nav izdevusi un galvenā ārsta vietnieka Sergeja Jakuševa paraksts ir viltots.
Krievijas advokāts vērsies policijā Maskavā ar lūgumu veikt pārbaudi, vai un kurš falsificēja slimnīcas atbildi. Atklājies, ka šīs iestādes informācijas sistēmās nav ziņu par medicīniskās palīdzības sniegšanu Krivošejam 2018. gada 30. maijā. Policija Maskavā izsauca izziņas parakstītāju Jakuševu, un viņš likumsargiem paskaidroja, ka slimnīcas vārdā 2024. gada vasarā tiešām ir rakstījis atbildi Krivošeja pārstāvim Uvarovam, taču policistu uzrādītās izziņas saturs neatbilst viņa reāli sniegtajai atbildei.
Datums, adresāts un numurs uz dokumenta oriģināla un Latvijas tiesā iesniegtā dokumenta tiešām sakrīt, taču medicīnas iestādes pirmraksta tekstā ir atteikts apstiprināt Krivošeja vēršanos slimnīcā, jo viņiem nav datu par vizīti pie minētās ārstes un izsniegt Krivošeja medicīnisko dokumentu kopijas nav bijis iespējams.
Slimnīcas darbinieks Jakuševs likumsargiem Maskavā apliecinājis, ka viņa paraksts uz tiesā Rīgā iesniegtās atbildes ir viltots.
Raidījums norāda, ka dokumenta viltotāji visticamāk rēķinājās ar to, ka neviens to nepārbaudīs, ņemot vērā starptautisko situāciju un apgrūtināto iestāžu savstarpējo sadarbību.
Jakiro savā izmeklēšanā atklājis, ka viltots ir arī protokols par Krivošeja administratīvo sodīšanu it kā par braukšanu pie luksofora sarkanās gaismas Maskavā nākamajā dienā pēc ārsta apmeklējuma. Protokolā norādītajā krustojumā nemaz nav luksofora un veidlapa, kas it kā pierādot Krivošeja administratīvo sodīšanu, neatbilst Krievijas Valsts autoinspekcijas izmantotajai protokola formai. Turklāt tajā ir atsauce uz administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti pēc Krasnodaras apgabala likumiem, ko nepiemēro par Maskavā izdarītu pārkāpumu.
Advokāts veicis informācijas pieprasījumu Krievijas Iekšlietu ministrijai un saņēmis atbildi, ka tāds protokols par Krivošeja sodīšanu nekad nav ticis sastādīts un viņam nav piemērota administratīvā atbildība. Taču uz šī viltotā dokumenta ir Krivošeja paraksts, tādēļ varot secināt, ka viņš to parakstījis, atrodoties ieslodzījuma vietā Latvijā, līdz ar to piedalījies dokumenta viltošanā.
Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 300.1 panta par viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšanu izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā. Par to paredzēta brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa Krivošejam vēl vienā lietā piesprieda deviņu mēnešu cietumsodu par huligānismu tiesas zālē. Rīgas pilsētas tiesā 2024. gadā, sākoties tiesas debatēm Bunkus slepkavības lietā, Krivošejs sāka agresīvi uzvesties un necienīgi izturēties pret tiesu un sēdes dalībniekiem. Kad apsūdzētais vests ārā no zāles, viņš uzspļāva prokuroram Rimantam Kuzmam. Arī šis spriedums vēl nav stājies spēkā.
—
2026.1.18 Korupcijas lietā iesaistīto Autio izdos Somijai
Rīgā šonedēļ aizturētais Arto Autio, kurš ir galvenais aizdomās turamais vērienīgā korupcijas un krāpšanas lietā Somijā un jau notiesāts par nodokļu krāpšanu Igaunijā, tiks izdots Somijai.
Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnesis svētdien Autio piemērojis izdošanas apcietinājumu. Autio izdošanai ir piekritis.
Lēmumu par personas izdošanu prokurors pieņems no 20. līdz 22. janvārim, aģentūru LETA informēja prokuratūrā. Tad desmit dienu laikā apsūdzētais dosies uz Somiju. Termiņš atkarīgs no tā, cik ātri Somijas varasiestāžu pārstāvji ieradīsies viņam pakaļ.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” iepriekš ziņoja, ka Autio, kuram Latvijā piederēja īpašumi, Somijā vēlas tiesāt valsts lielākajā korupcijas skandālā.
Aizturēšanu brīdī Autio bijis kopā ar meitu, uz kuras vārda pārrakstīti viņa Rīgas īpašumi. “Viņa man piezvanīja un pateica, ka Arto aizturēts, bet neko vairāk,” “Re:Baltica” teica viņa bijušais darbinieks Sergejs Vorts.
Dienvidsomijas prokuratūras īpašais prokurors Timo Haikonens sabiedriskajam medijam “YLE” apstiprināja, ka Autio aizturēts, pamatojoties uz Eiropas aresta orderi. Somija jau lūgusi viņa izdošanu.
Somijas pilsonis Autio Igaunijā ir notiesāts par nodokļu krāpšanu. Kaimiņvalstī viņš piesaistīja uzmanību ar nekustamo īpašumu darījumiem ar Centra partiju.
Somijā Autio ir viens no galvenajiem apsūdzētajiem lietā par Jaunatnes foruma (JF) apkrāpšanu. Šī organizācija 60. gados Somijā izveidoja nekustamo īpašumu tīklu. Tos lēti izīrē jauniem cilvēkiem un ģimenēm vecumā līdz 30 gadiem, kuri nesen sākuši strādāt un nevar atļauties tos nopirkt. Autio apsūdzēts gan par kukuļu organizēšanu un došanu, gan grāmatvedības noziegumiem, gan piesavināšanos. Šo darbību rezultātā JF nodarīti vairāku desmitu miljonu eiro zaudējumi, bet ar Autio saistīti uzņēmumi nopelnījuši miljonus.
Pārējie šīs lietas figuranti jau ir notiesāti, bet Autio aizbēga un vairākus gadus ar vērienu dzīvoja Baltkrievijā, raksta “Re:Baltica”. Tā Somijai noziedzniekus neizdod, un juridiskā sadarbība kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir faktiski apstājusies. Somija bija lūgusi iekļaut Autio Eiropas meklētāko noziedznieku sarakstā.
Iespējams, daļa no Autio krāpnieciski iegūtās naudas nonāca Latvijā. “Re:Baltica” iepriekš zemesgrāmatā Rīgā atrada 14 Autio ģimenes īpašumus 12 miljonu eiro vērtībā. Īpašumi pirkti caur uzņēmumiem, kas tolaik piederēja Autio, bet tagad pārrakstīti viņa meitai.
Autio īpašumus Rīgā “Re:Baltica” izpētīja kopā ar “YLE”, norādot, ka pirms tam par Autio ģimenes īpašumiem Latvijā nebija zināms. Tos izdevās uziet, pateicoties trauksmes cēlājam. Viņš par tiem vispirms ziņoja Finanšu izlūkošanas dienestam, bet pēc tam – “Re:Baltica”.
2026.1.16 Policija Rīgā arestējusi Somijas lielākā korupcijas skandāla figurantu
Ceturtdien Rīgā policija aizturējusi Interpola meklēšanā savulaik izsludināto Arto Autio, kuru Somijā vēlas tiesāt valsts lielākajā korupcijas skandālā un kuram te pieder īpašumi, ziņo Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
Aizturēšanu “Re:Baltica” apstiprināja gan Ģenerālprokuratūrā, gan aculiecinieki un ar viņa biznesu saistīti cilvēki.
Autio bijis kopā ar meitu, uz kuras vārda pārrakstīti viņa Rīgas īpašumi. “Viņa man piezvanīja un pateica, ka Arto aizturēts, bet neko vairāk,” “Re:Baltica” teica viņa bijušais darbinieks Sergejs Vorts.
Dienvidsomijas prokuratūras īpašais prokurors Timo Haikonens “Re:Baltica” partneriem, sabiedriskajam medijam “YLE”, apstiprināja, ka Autio aizturēts, pamatojoties uz Eiropas aresta orderi. Somija jau lūgusi viņa izdošanu.
Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāve Ieva Šomina apstiprināja aizturēšanu Somijas uzdevumā un norādīja, ka prokuratūra pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma par arestu lems par izdošanu. Ja persona nepiekritīs, lēmumu var apstrīdēt Augstākajā tiesā.
Somijas pilsonis Autio Igaunijā ir notiesāts par nodokļu krāpšanu. Kaimiņvalstī viņš piesaistīja uzmanību ar nekustamo īpašumu darījumiem ar Centra partiju.
Somijā Autio ir viens no galvenajiem apsūdzētajiem lietā par Jaunatnes foruma (JF) apkrāpšanu. Šī organizācija 60. gados Somijā izveidoja nekustamo īpašumu tīklu. Tos lēti izīrē jauniem cilvēkiem un ģimenēm vecumā līdz 30 gadiem, kuri nesen sākuši strādāt un nevar atļauties tos nopirkt. Autio apsūdzēts gan par kukuļu organizēšanu un došanu, gan grāmatvedības noziegumiem, gan piesavināšanos. Šo darbību rezultātā JF nodarīti vairāku desmitu miljonu eiro zaudējumi, bet ar Autio saistīti uzņēmumi nopelnījuši miljonus.
Pārējie šīs lietas figuranti jau ir notiesāti, bet Autio aizbēga un vairākus gadus ar vērienu dzīvoja Baltkrievijā, raksta “Re:Baltica”. Tā Somijai noziedzniekus neizdod, un juridiskā sadarbība kopš tās atbalstītā Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā ir faktiski apstājusies. Somija bija lūgusi iekļaut Autio Eiropas meklētāko noziedznieku sarakstā.
Iespējams, daļa no Autio krāpnieciski iegūtās naudas nonāca Latvijā. “Re:Baltica” iepriekš zemesgrāmatā Rīgā atrada 14 Autio ģimenes īpašumus 12 miljonu eiro vērtībā. Īpašumi pirkti caur uzņēmumiem, kas tolaik piederēja Autio, bet tagad pārrakstīti viņa meitai.
Autio īpašumus Rīgā “Re:Baltica” izpētīja kopā ar “YLE”, norādot, ka pirms tam par Autio ģimenes īpašumiem Latvijā nebija zināms. Tos izdevās uziet, pateicoties trauksmes cēlājam. Viņš par tiem vispirms ziņoja Finanšu izlūkošanas dienestam, bet pēc tam – “Re:Baltica”.
发表回复